Pašvaldības uz 2020.gadu: izaicinājumi un izdevības. Klaudija Megele

Autori

(Es, Ivars Līdaka, vien šā raksta tulkotājs un ievietotājs)

 

Klaudija Megele, februāris, 2013

 

Kā domes pārvarēs šķēršļus, ar kuriem saskaras, sākot no nepietiekamiem resursiem līdz iespējami labākam sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu lietojumam? 2012.gada aprīlis.

Ir milzums izaicinājumu, ar kādiem saskaras pašvaldības 21.gadsimtā: pakalpojumu nodrošinājums; finanšu trūkums; personāla vadība; pilsoņu iesaiste; jaunu sadarbību veidošana; strauji izvērstas tehnoloģijas un iedzīvotāju sociālekonomiskais sastāvs. Tātad, kur mēs būsim 2020.gadā? Vai joprojām redzēsim pašvaldības pārvaldes veiktspējas un pakalpojumu nodrošinājuma izkurtēšanu? Vai tie būs tirgi, kas apliecinās savu plaisu aizpildīšanas spēju? Jeb mēs redzēsim pašvaldības nozīmīguma jaunu apstiprinājumu ar jauniem reģionālās saliedētības, budžeta un pakalpojumu modeļiem, kas uzsvērs sabiedrības lomu? Te sniegšu dažas savas pārdomas. Par spīti koalīciju pārvaldes nekaunīgam spiedienam uz sabiedriskās mantas un pakalpojumu privatizāciju, uz peļņu vērsts modelis pierādīsies kā nepietiekams problēmu un nepieciešamo pakalpojumu sarežģītības risinājumam. Pilsoņu un kopienu vajadzības prasīs saskaņotus pakalpojumus, kas vedīs uz pašvaldības lomas stingrāku atzīšanu – un galu galā uz tās veiktspējas pārbūves nepieciešamību. Tomēr tas liks pašvaldībām no jauna izvērtēt savus ienākumu avotus, revidēt darba attiecības un pārveidot pilsoņu uzskatus par savu kopienu un sabiedrību.

Izvērtēt ienākumus

Neraugoties uz pēdējo gadu ārkārtējo finanšu krīzi, budžeta samazinājumi var iet vien tik tālu, cik ļauj darba ražīguma pieaugums; izmaksu samazinājuma veidota efektivitāte ir ierobežota. Vairums domju saskaras ar pieaugošu vajadzību atkārtoti ieguldīt brīvus līdzekļus uzņēmumu kapitāla papildināšanai jomās no veselības un sociālās aprūpes līdz izglītībai un infrastruktūrai. Tomēr patreizējie ienākumu avoti lielākoties pamatojas uz regresīviem nodokļiem – īpašuma, pārdošanas nodokļiem un abonentmaksājumiem. Šie ienākuma avoti mums ir jāpārvērtē, un tas liks pašvaldībai ieguldīt ekonomikas augošās nozarēs, izmainot aplikšanas ar nodokļiem noteikumus, piemēram, nodokli par interneta tirdzniecību.

Pārkārtot darba attiecības

Fiskālā krīze ir paātrinājusi jaunu dialogu starp domes vadību un apvienībām. Tomēr, pārejā uz darbaspēka samazināšanas posmu dēļ ekonomikas pieauguma, kas kombinējas ar demogrāfiskām izmaiņām un populācijas novecošanos, pašvaldībām nāksies parādīt, ka tās ir pievilcīgi darba devēji. Lai to paveiktu, pašvaldības atkal pārskatīs darbinieku attiecības, pievēršoties savai pievilcībai attiecībā uz jauniem darbiniekiem un atbilstībai darbinieku kustīguma un karjeras attīstības izaicinājumam. Bez tam problēmu sarežģītība, ar kādām saskaras pašvaldības, liks domēm vairāk paļauties uz klientu apkalpošanas personālu, ļaujot tam darboties patstāvīgāk.

Pilsonība un līdzdalīga pārvaldība

Cilvēki iesaistās tur, kur tie sajūtas kā dalībnieki un kā vērā ņemti palīgi paveicamā lietā. Pilsoņu un vietējo kopienu iesaiste ir obligāta, kad ir runa par līdzdalības tiesību izjūtas attīstību attiecībā uz vietējo lēmumu pieņemšanu un pakalpojumu nodrošinājumu. Darbs ar pilsoņiem ļauj domēm pieslīpēt aktuālām vajadzībām piemērotus pakalpojumus. Piemēram, taupīguma laikos būtiski ir uzturēt atbilstošu informāciju par to, kā tiek pamatota nepietiekamo resursu piešķiršana. Vajadzību novērtējumi ir vērtīgs pētniecības instruments pakalpojumu prioritēšanai, lai apmierinātu neapmierinātas un nepilnīgi apmierinātas vajadzības; tie ir būtiski organizācijas un kopienas plānošanas darbos. Mūsu novecojošā populācija kopā ar pieaugošu dzīves ilgumu radīs vērā ņemamu spiedienu uz pārvaldes resursiem. Tas liks pārskatīt un izzināt vecāko ļaužu lomu un to nozīmīgo, tomēr bieži neredzamo pienesumu sabiedrībai – no rūpēm par mazbērniem līdz nākošo uzņēmējdarbības līderu darbaudzināšanai. Demogrāfiskās prognozes uzrāda arvien daudzveidīgāku klientūru, īpaši jaunākajās paaudzēs. Domēm ir jābūt pārliecībā, ka tās šos jaunos pilsoņus un viņu signālus iekļauj mūsu sabiedrības audumā.

Sociālā ekonomika un privātie pakalpojumi

(Sociālā ekonomika ietver plašu kopienu, brīvprātīgo un bezpeļņas darbību loku.) Attālinoties no valsts pārraudzības, ir sazēluši labumu un pakalpojumu privātie nodrošinātāji, sociālie uzņēmumi un klubu pakalpojumu nodrošinātāji. Tie, šķiet, ir jauna alternatīva, kas kalpo kā tilts plaisai starp likumu darbinātu valsts pakalpojumu modeli un peļņas darbinātu privāto jomu. Daudzus sabiedriskos labumus un pakalpojumus var nodrošināt klubi vai sociālie uzņēmumi, sākot ar sabiedrisku peldētavu pārvaldību līdz drošības pakalpojumiem, ceļiem un infrastruktūrai. Šie modeļi veicina privātus ieguldījumus pakalpojumos. Un, piedāvājot privātas atbildes sabiedrības problēmām, tie iedrošina kaimiņu kopienas risināt pašām savas problēmas. Tomēr šāda ievirze ved arī uz sadalītību, padarot sarežģītāku sadarbību. Domēm ir jāiziet ārpus savu pilnvaru robežām un vietējās lietās jāuzrunā kaimiņu kopienu pilnvarotos. Vietēji klubi vai grupas parasti pievēršas atsevišķām problēmām, tādām kā transports, enerģija, ūdens, kurpretim plašāks skats uz visiem sabiedriskajiem pakalpojumiem prasa pievērsties pastāvīgai vispusīgai plānošanai. Kopienā šie klubi var dot priekšroku īpašniekiem.

Padarīt iespējami labāku sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu lietojumu

Sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu ietekme izmainīs sabiedrisko pakalpojumu jēdzienu, kā arī veidu, kā vietējās varas sazinās ar saviem pilsoņiem. Šīs izmaiņas novērsīs ikreizējas plaisas starp pakalpojumu lietotājiem un piegādātājiem, un uzlabos pakalpojumu izpratni un labumu. Tomēr šīs pārmaiņas ietekmēs arī attiecību raksturu starp cilvēkiem un kopienām. Tās izaicinās domes izzināt un pievērsties vajadzībai pēc e-profesionālisma darbībā un rast jaunas e-pārvaldības iespējas.

Uzņemties vadību

Nākošajā desmitgadē milzums faktoru sākot no klimata izmaiņām līdz veselībai un enerģijas saglabāšanai pārveidos apdzīvoto vidi – izmainot veidu, kā mēs strādājam, ceļojam, baudām brīvā laika izpriecas, un kā attiecamies uz apdzīvoto vietu plānojumu. Jaunā ainava būs jāveido vecajā, atpazīstot un iekļaujot tajā jauno. Zaļāka enerģija un izkliedēta enerģijas ražošana, zaļāks patēriņš, izkliedēts darbs un tālsaziņa, blīva attīstība un pārbraucienu samazinājums būs šīs jaunās ģeogrāfijas raksturīgas iezīmes. Šīs tendences izaicina pašvaldības pārvērtēt to patreizējos plānošanas noteikumus un izmēģināt jaunas idejas, kas ļauj jaukti un elastīgi lietot to vērtības un struktūru, ātri atsaukties mainīgām vajadzībām un izmēģināt jaunas ievirzes enerģijas ražošanā, transportā un pakalpojumu nodrošinājumā. Izaicinājumi ir lieli. Tomēr mūsu cerības ir tajā jomā, kas iedrošina un uztur rosīgu pilsoniskumu, māca mums iesaistīties, pārvarot atšķirības, un palīdz mums veidot kopienas un vienojošu kultūru. Lūdzu, dalieties pieredzē un paņēmienos, un uzņemsimies rosīgu līdzdalību tādos vai citos izaicinājumos, ar kādiem sastopamies. Klaudija Megele (Claudia Megele) ir vecākā lektore Hertfordšīras Universitātē un Tower Hamlets (Londonas iekšpilsētas rajons) policijas un drošības komitejas priekšsēdētāja vietniece.

http://www.guardian.co.uk/local-government-network/2012/apr/11/local-government-2020-challenges-opportunities

Izsaki savas domas par šo

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: