Nelaidiet citreiz garām Egila Levita priekšlasījumus.

Autori

Pat ja jūs neinteresē tēma, iegūsit priekšstatu par to, kā izpaužas pamatīgas zināšanas, izstrādāta nostāja, spēja lietas redzēt dažādos aspektos, saprāta pašdisciplīna.

Ja tēma interesē, bet zināšanas par to ir krājušās kā nu pagadās – un tas ir mans gadījums – iegūsit jau vairāk.

Biju, paspējot starp talkošanu, uz diviem priekšlasījumiem pēc kārtas:

– Latvijas tiesiskās iekārtas 20 gadi: starp jābūtību un realitāti (26.04.2013 Valsts administrācijas skolā);

Eiropas Savienības nākotne- valstu savienība vai federācija? (27.04.2013 Juridiskajā koledžā).

Kas man aizķērās (tie nav citāti)?

 

  • Latvijas Republikas Satversme ir izstrādāta uz Francijas konstitūcijas > 1905-1906.gada Krievijas cariskās impērijas pamatlikumu > Krievijas Demokrātiskās Federatīvās Republikas ieviest nepaspētas, tātad nekad nedarbojušās konstitūcijas, pamata.
  • Ja Satversme neregulē politisko varu valstī, tad ir pilsoņu kara situācija.
  • Satversmi var grozīt un likumus izdot, vien neskarot to saturiski.
  • Valsts un tās satversme ir neierobežota laika projekti, valsti nedrīkst ‘iztukšot’, pakāpeniski atdodot tādus konstitucionālos pamatus kā valoda, izglītība, kultūra,vēsture.
  • Atjaunotās Latvijas tiesiskā iekārta ir gājusi un ar necilām sekmēm turpina iet caur trim attīstības posmiem:

    1) haoss pēc neatkarības atgūšanas, īstenībā valsts rīcībspējas atgūšana;

    2) pārveide;

    3) eiropeizācija.

  • Nedz Latvijas tiesneši, nedz ierēdņi nav izauguši līdz normatīvu un likumu būtības interpretācijas spējai, un sekas ir aizliedzoša (es teiktu, pašbremzējoša) tiesiskā un administratīvā darbība, tiesas un administrācijas mazspēja.
  • Latvijā de facto sastāv Eiropas Savienības tiesiskā federācijā, bet diez vai, piemēram, Francija jelkad pieļaus ES kā federālu valsti ar ‘Eiropas nāciju’; tomēr mūs arvien ciešāk aptvers ES līgumi.
  • Neviena multinacionāla valsts nav veidojusies demokrātiskā ceļā.
  • Pašlaik globalizācija nacionālo identitāti stiprina kā pretreakciju.
  • Ne Latvijai, ne Eiropas Savienībai katrai atsevišķi nav ne aptverošas, ne ekskluzīvas konstitūcijas vai pamatlikumu kopuma; Latvijā darbojas divas varas – Latvijas deleģētā ES vara un Latvijas vara.
  • Eiropa sava birokrātisma dēļ attīstās galvenokārt caur lielajām krīzēm.
  • Demokrātija Latvijā ir apšaubāma, un to kropļo:

    1) būtiska privātā, tostarp, naudas, tostarp, pārnacionāla vara (es teiktu, politiskais brīvais tirgus);

    2) būtisks politisko spēju trūkums;

    3) būtisks likumdošanas spēju trūkums;

    4) (manas bažas ir par pilsoņu pārstāvniecības nepilnīgumu un kroplumu Latvijā; tas skarts netika).

  • Principam ‘atļauts, kas nav aizliegts’ ir jādarbojas privātajās tiesībās (Civillikums).
  • Uz publiskajām (konstitucionālajām) tiesībās ‘atļauts, kas nav aizliegts’ neattiecas.
  • Eiropas cilvēktiesību harta ir pamatīgāk izstrādāta, un pievienošanās Eiropas cilvēktiesību konvencijai tikai sarežģītu lietas.
  • Neieviest Latvijā eiro var tikai, sabojājot Latvijas atbilstību nosacījumiem.

 

 

 

Izsaki savas domas par šo

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: